SEKSOLOGI.LV
SĀKUMS                               SPECIĀLISTI                                   VĪRIEŠIEM                              SIEVIETĒM
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas uzklausīt jautājumus par orgasma traucējumiem sievietēm. Pati par sevi šī tendence ir vērtējama visnotaļ pozitīvi, jo liecina, ka sievietes kļūst drosmīgākas, gudrākas, prasīgākas un izvēlīgākas seksuālajā sfērā. Tātad, arī vīriešiem interesantākas, seksīgākas un spējīgākas uzturēt stabilākas ilgstošas monogāmas attiecības. Un tas ir lieliski! Vīriešiem šādas sievietes parasti patīk, kaut arī liek tiem vairāk ”iespringt”, t.i. parūpēties arī par savu izskatu un iespaidu, ko par sevi atstās. Nereti jautājumu par sievietes (draudzenes, sievas) spējām izjust orgasmu paceļ nevis pati sievietei, bet tieši viņas vīrietis, ar kuru viņa vai nu jau ir, vai vēl tikai vēlas būt kopā. Mūsu dzīvē tā ir iegājies, ka katrs vīrietis vai nu uzskata, ka ir lielisks autovadītājs un mīlnieks, vai arī noteikti grib par tādu kļūt. Tādēļ mazāko mājienu par savu nekompetenci/impotenci šajās sfērās mēdz uztvert ļoti sāpīgi. Draudzenes vai mīļotās sievietes pavājāks vai vispār izlaists orgasms tiek uzskatīts gandrīz par personīgu apvainojumu, pat pazemojumu, kas rezultējas paša baudas noplicinājumā. Dažreiz tas var novest pie izvairīšanās no seksuālas tuvības, lai tādejādi pasargātu sevi no sāpīga pārdzīvojuma. Vīrieša pašapziņa var ciest tik ļoti, ka tā liek meklēt pārliecību par savām spējām citās attiecībās. Taču bieži vien arī tas nelīdz un tad palīdzību pie speciālista dodas meklēt viņš…

Kas tad ir orgasms no tīri medicīniska viedokļa?

Orgasms, līdzīgi kā šķavas, ir reflekss, kas rodas, kā atbildes reakcija uz noteiktu erogēno zonu kairinājumu. Orgasms gan ir daudz sarežģītāks, jo to nosaka ne tikai taustes (jušanas), bet arī citu receptoru (ožas, dzirdes, garšas) reakcijas. Katrs pieskārienjūtīgās zonas kairinājums izsauc sajūtas ar ļoti plašu spektru, kas atkarīgas gan no pieskāriena veida, gan spēka, gan vietas un laika. Sajūtas var būt no tikko jaušamām līdz tādām, kas pārņem visu ķermeni un atslēdz prātu; tās var būt patīkamas un reibinošas, vai sāpīgas un graujošas. Pie kam visu to ir iespējams izjust vienlaikus! Tā kā orgasms kā reflekss ir tik ļoti komplicēts un sastāv gan no beznosacījuma, gan nosacījuma daļas, tad to ietekmē arī asociācijas (iepriekšējā pieredze) un to cilvēku personiskās (fiziskās, psiholoģiskās un intelektuālās) īpašības, kas piedalās šajā aktā. Tātad - kas konkrēti, kādā veidā, vietā un noskaņojumā šo pieskārienu izpilda, ko tai brīdi domā, jūt, runā, nosaka arī galarezultātu, t.i. orgasmu.

Vai orgasms ir sasniedzams katrai?

Ikvienu no mums daba ir apveltījusi ar seksualitāti, kas nepieciešama mūsu sugas saglabāšanai, t.i. pēcnācēju radīšanai. Ne vienmēr bērna radīšanas process ir bijis tik drošs kā šodien, un tikai salīdzinoši nesen sekss un bērnu radīšana nav identiski un neatdalāmi jēdzieni. Tādēļ dabai bija jāparūpējas par to, lai atalgojums par radīšanas un audzināšanas mokām pārspētu šī procesa smagumu. Tieši tas arī ir orgasma uzdevums. Lai šis mehānisms darbotos, nepieciešams fizikāli ķīmiskais nodrošinājums, kurā centrālā loma pieder vīrišķajam (jā – arī sievietēm tas ir!) hormonam testosteronam un cilvēka nervu sistēmai. Tātad šī balva ir paredzēta katram, kuŗš vien uzdrošināsies šo „aizliegto augli” baudīt. Tiesa gan, katram no mums ir savi testosterona krājumi un arī sava jūtība pret to, kas nosaka spēju baudīt. Pirmo ietekmēt varam tikai nelielā mērā ar to, ko īsumā varētu nosaukt par veselīgu dzīvesveidu. Taču savu baudītspējas prasmi varam izkopt un attīstīt ievērojami vairāk – gan sevi izglītojot, gan balstoties uz praktiskajām iemaņām, gan arī attīstot spēju saprast un sajust savu partneri, tā veidojot emocionāli tuvākas un dziļākas attiecības. Veselīgs dzīvesveids, psihoemocionāls komforts un pilnvērtīgas, saskanīgas attiecības ir tas, kas var pastiprināt orgasma kvalitāti un ietekmēt arī kvantitāti.

Kādi ir iespējamie orgasma pavājināšanās un anorgasmijas iemesli?

Te nu pieskaitāmi visi iepriekšminētie faktori: bioloģiskie, psihoemocionālie un sociālie visās iespējamās kombinācijās. Pie bioloģiskajiem faktoriem (bez iedzimtā testosterona līmeņa), kas var noteikt pavājinātu spēju izjust orgasmu, jāmin arī mūsu organisma vispārējais stāvoklis, kas pasliktinās jebkuras akūtas vai hroniskas slimības un traumas gadījumā, kā arī atveseļošanās laikā. Mūsu uztura īpatnības vai straujas pārmaiņas tajā (dažādas diētas, neierasti ēdieni, nepilnvērtīgs uzturs), kā arī uzturēšanās neveselīgā vidē (skābekļa deficīts kalnos, toksisku vielu klātbūtne gaisā – piesmēķētas telpas...), nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis var ietekmēt mūsu spēju izjust orgasmu. Jāpiemin arī tās izmaiņas organismā, kas rodas dažu medikamentu (antidepresantu, hormonālās kontracepcijas līdzekļu u.c.) lietošanas rezultātā, kā arī fizioloģiskie faktori, kas saistīti ar menstruālā cikla fāzi, grūtniecību, pēcdzemdību periodu, arī ar fizisko briedumu un vecumu. Tomēr visbiežāk, lai cik neparasti tas arī neizklausītos, spēju izjust orgasmu nosaka tieši psihoemocionālais stāvoklis un to noteicošie faktori – stress, hronisks pārgurums, attiecības ar līdzcilvēkiem: draugiem, vecākiem, bērniem, īpaši - ar partneri. Jebkuras neatrisinātas nesaskaņas un problēmas, konflikti un aizvainojumi var kļūt par nepārvaramu šķērsli ceļā uz baudu. Protams, ka tā visa attīstībai ir nepieciešama arī atbilstoša augsne – saasināta psihoemocionālā jūtība uz iepriekšējās dzīves negatīvās pieredzes fona, kam saknes var būt gan tuvākā, gan arī ļoti tālā pagātnē ārpus paša prātam sasniedzamām robežām.

Vai anorgasmija un orgastisko izjūtu notrulināšanās ir labojama?

Visbiežāk tas ir labojams. Un to var panākt, mainot savu dzīvesveidu, koriģējot ēšanas paradumus, radot iespēju pilnvērtīgi atpūsties, nodoties radošām un patīkamām lietām, hobijiem, nepieciešamības gadījumā pat mainot darbu vai darba vidi, piemeklējot atbilstošākus medikamentus, sakārtojot attiecības ar sev nozīmīgiem cilvēkiem, un, galu galā, sakārtojot savu domāšanu un atbrīvojoties no nospiedošajiem iekšējiem konfliktiem, kuru ietekme ceļā uz baudu nav pārvērtējama. Kā redzat, iespēju ir ļoti daudz, atliek tikai izsvērt, kam lielāka nozīme problēmas pastāvēšanā, un ar ko tieši sākt, lai enerģiju neizšķiestu nelietderīgi. Bieži vien šajā iespējamo cēloņu gūzmā pašai saorientēties nav viegli, dažreiz pat neiespējami.

Ko darīt, lai panāktu reālu uzlabojumu?

Optimālajā variantā izrunāt problēmu ar sev vistuvāko cilvēku – draugu, partneri, vīru. Vai arī labāko draudzeni, ja pirmais variants nesokas. Bieži vien tas noved pie noderīgām atklāsmēm, jo tādas problēmas joprojām ir vai arī ir bijušas ne tikai Jums. Ja pie būtiskām pozitīvām pārmaiņām tas neved, nepieciešama kvalificētāka palīdzība, kas šodien pieejama jau samērā plaši arī Latvijā. Te ar savām zināšanām var palīdzēt ārsts seksologs, psihoterapeits vai pat ginekologs, ja vien pārvarēsiet savu nedrošību un uzdrošināsieties sarunu iesākt. Protams, anorgasmija nav nekāda infekcioza kaite vai iznīcinoša slimība, un tās esamība nevar novest organismu pie pilnīga iznīcības. Taču gan dzīves, gan attiecību kvalitāti tā spēj iespaidot ļoti būtiski. Laiks, kad par to neko nezinājām un nerunājām, ir aiz muguras. Šodien, kad ar seksualitāti saskaramies vai ik uz soļa, grūti ir saglabāt neitralitāti un vienaldzību, kad sajūtamies kaut kādā mērā apdalīti. Šīsdienas dzīves stils ļauj mums apzināties, ka varam pretendēt (un arī sasniegt!) savā dzīvē ja ne visu, ko redzam ap sevi, tad vismaz lielāko daļu no tā, ja vien esam pietiekami apņēmīgi un motivēti. Arī bauda, ko spēj sniegt veselīgas seksuālas attiecības, noteikti ir viena no šīm sasniedzamajām lietām. Pie kam šī bauda nav vienīgais ieguvums. Tai nāk līdz arī kas vērtīgāks – mūsu veselība. Tas, ka šodien nespējat gūt baudu no seksa, nebūt vēl nenozīmē to, ka tas Jums nolemts uz mūžu. Vajag tikai uzdrošināties spert pirmo soli…

Ar patiesu cieņu pret visām sievietēm un viņu partneriem, dr. Elmārs Vārpa.

 

Sieviešu seksuālā disfunkcija.

Seksuāla disfunkcija sievietēm - samērā izplatīta problēma, kas rada daudz traucējumu, un dažreiz padara sievietes dzīvi nepanesamu. Visbiežāk sievietes seksuālā disfunkcija ietver:
  • dzimumtieksmes trūkumu vai zudumu;
  • nepatiku pret dzimumaktu un seksuālas baudas trūkumu;
  • nepietiekamu dzimumorgānu reakciju;
  • orgasma disfunkciju;
  • vagīnismu.

Pirmos četrus traucējumus tautā bieži apzīmē ar kopīgu vārdu "frigiditāte." Dzimumtieksmes trūkums vai zudums sastopams 14-21% sieviešu. Šajā gadījumā sievietei vispār nav intereses par seksu, viņa neizjūt vēlmi iesaistīties intīmas attiecības. Dažām sievietēm pati doma par seksuālajām attiecībām var būt pretīga. Ja seksuāla tuvība notiek, sieviete pret to attiecas kā pret kaut ko nepatīkamu, atbaidošu.

Nepietiekamās dzimumorgānu reakcijas gadījumā sievietei ir vēlme pēc dzimumattiecībām un viņa uzbudinās intīmas tuvības laikā. Taču šī uzbudinājuma laikā  nesamitrinās dzimumorgāni un nerodas klitora piebriedums. Sakarā ar to dzimumakts var būt sāpīgs un nepatīkams.

Orgasma traucējumi (anorgasmija) - visbiežāk sastopamais seksuālais traucējums sievietēm. Tā ir nespēja izjust orgasmu intīmas tuvības laikā. Šāda parādība sastopama līdz 25% sieviešu. Anorgasmija mēdz būt pilnīga, kad sieviete  nekad un nekādos apstākļos nav piedzīvojusi orgasmu, vai daļēja, kad sieviete neizjūt  orgasmu ar konkrētu partneri vai dzimumakta laikā, taču izjūt orgasmu masturbācijas vai miega laikā. Vagīnisms - ir iegurņa pamatnes muskuļu (kas atrodas ap maksti) neapzināta saspringšana, kā rezultātā dzimumloceklis nespēj iekļūt makstī vai arī tā ievadīšana ir ļoti sāpīga. Sieviete sāk izvairīties no tuvības. Vagīnisma izplatība ir  4,6%.

Sieviešu seksuālās disfunkcijas cēloņi var būt tādas slimības kā diabēts, vairogdziedzera saslimšanas, hormonālie traucējumi  menopauzē vai pēc olnīcu izņemšanas operācijas, dzimumorgānu iekaisumu slimību gadījumā.

Tomēr minētie iemesli kopumā nav svarīgākie, jo sastopami reti. Lielākā daļa (vairāk nekā 95%) seksuālo traucējumu cēloņu ir psiholoģiskie faktori:

  • smagas un nepatīkamas jūtas pret partneri, kuras sieviete, bieži vien pati neapzinās, un neļauj sev sajust ("Kā es varu būt dusmīga uz savu vīru, jo viņš ir labs, viņš rūpējas par mani, dod naudu! Tas nekas, ka dažreiz viņš mēdz mani iekaustīt… Pati esmu vainīga pie tā…");
  • bērnībā pārciesta psiholoģiska trauma;
  • pārciesta seksuāla vardarbība;
  • audzināšana stingros, pārspīlētos reliģiskos uzskatos ("sekss ir grēks");
  • nepatīkama pirmā seksuālā pieredze (sāpes, nepatīkamas psiholoģiskās izjūtas);
  • neatbilstoša informācija par seksualitāti;
  • nepatīkamas izjūtas ginekoloģiskās apskates laikā.

Pasaulē nav izgudrotas zāles, kas uzlabotu sieviešu seksuālo funkciju tā iemesla dēļ, ka sieviešu seksuālo disfunkciju cēloņi, galvenokārt, ir psiholoģiskas problēmas. Šos  traucējumus ārstē ar psihoterapiju - psihoterapijas metodēm apmācīti ārsti seksologi un psihoterapeiti. Ārstēšanas laikā sieviete atklāj un izprot iemeslus, kas izraisa seksuālos traucējumus, apgūst paņēmienus, kas palīdz pārvarēt atklāto problēmu. Tā rezultātā notiek izārstēšanās.

Dr. Anatolijs Požarskis.

Anorgasmija… Uz mūžu?